• Artūrs Piļkēvičs

Pētījumi par domāšanas veidu ietekmi uz mācīšanos

Updated: Feb 21, 2020


Domāšanas veidu teorijas pamatā ir Karolas Dvekas pētnieciskā darbība (1997, 1998, 2007) un koncepts ar atbilstošu Dvekas bestsellera nosaukumu “Mindset”. Koncepta pamatā ir teorija par diviem domāšanas veidiem - fiksēto un attīstības, kuri būtiski ietekmē mācīšanās un attīstības procesus. Šajā apkopojumā piedāvājam Dvekas un citu zinātnieku pētījumus šī koncepta ietvaros.

Mjulers un Dveka: Kā uzslava ietekmē bērnu motivāciju un sasniegumus

Mueller & Dweck (1998) pētijuma darbs oriģinālvalodā ir šeit.

Uzslava par spējām un īpašībām, kā, piemēram, “Tu esi tik gudrs!”, parasti tiek uzskatīta par labvēlīgu motivāciju. Pretēji šim tautas ticējumam, seši pētījumi pierādīja, ka šāda veida uzslavai ir vairāk negatīvas sekas attiecībā uz sasniegumiem un motivāciju, nekā atzinībai par piepūli. Šajos pētījumos, piektklasnieki tika uzslavēti par labiem rezultātiem salīdzinoši vieglā matemātikas un vispārējo zināšanu testā - daļa tika uzslavēta uzsverot to spējas “Malacis! Tu esi ļoti gudrs.” un otra daļa par viņu piepūli “Malacis! Tu laikam būsi smagi strādājis un mācījies.” Tad viņiem tika dots otrs tests ar kāpjošu sarežģītības pakāpi, ar nosacījumu, ka laiks ir neierobežots, bet var beigt, kad vien katrs vēlas. Tie, kas tika uzslavēti par spējām ātrāk beidza testu, mazāk to izbaudīja, kā arī uzrādīja zemākus rezultātus nekā tie, kas tika uzslavēti par piepūli.

Nussbaums un Dveka: domāšanas veidi un atgrieziniskā saite

Nussbaum & Dweck (2008) [skatīt avotu]

Citā pētījumā, zinātnieki interesējās par dažādu domāšanas veidu pārstāvju reakciju uz neveiksmi. Vispirms pētījuma dalībnieki tika testēti uz domāšanas veida izpausmēm. Tad pētnieki iedeva visiem dalībniekiem sarežģītu testu. Pēc neapmierinoši zemu rezultātu paziņošanas, visiem tika dota izvēle - apskatīties to dalībnieku testus, kas uzrādīja labākus rezultātus, vai arī to, kas nolika testu ar zemāku rezultātu. Cilvēki ar izteiktu izaugsmes domāšanas veidu izvēlējās mācīties no cilvēkiem, kuriem bija labāki rezultāti, un otrādi - cilvēki ar fiksētu domāšanas veidu šķita vairāk ieinteresēti likt sev sajusties labāk - viņi izvēlējās iepazīties ar testiem, kas tika nolikti ar sliktāku rezultātu.

Mangels: domāšanas veidu ietekme uz mācīšanos no kļūdām

Mangels et al. (2006) [skatīt avotu]

Smadzeņu darbības pētījumi apstiprina to, ka studenti ar izaugsmes domāšanas veidu ir motivēti mācīties paša mācīšanās procesa dēļ. Vienā pētījumā zinātnieki veica sekojošu eksperimentu - cilvēkiem uz galvas tika uzlikts EEG aparāts, kas mēra smadzeņu aktivtāti reālajā laikā. Tad dalībniekiem tika uzdots viktorīnas tipa jautājums. Tie sniedza savu atbildi un zinātieki vispirms atklāja, vai atbilde bija pareiza vai nepareiza. Gan izaugsmes, gan arī fiksēta domāšanas veida pārstavju smadzenes bija īpaši aktīvas, saņemot “parezi/nepareizi” atbildi - tas nozīmē, ka abu domāšanas veidu pārstāvjiem ir svarīgi zināt atsauksmes par viņu sniegumu. Taču interesanti ir tas, kas notika tālāk. Kad zinātnieki sniedza paskaidrojumu par to, kas tieši ir pareiza atbilde, smadzeņu aktivtātes mērījumi krasi atšķīrās - cilvēkiem ar izaugsmes domāšanas veidu smadzenes tajā brīdī bija daudz aktīvākas. Cilvēki ar fiksēto domāšanas veidu pēc snieguma rezultātu saņemšanas bija daudz mazāk motivēti uzzināt vairāk par pareizo atbildi - mācīties no savām kļūdām vai veiksmēm. Visbeidzot, zinātnieki rīkoja nelielu pārbaudes darbu par uzdoto jautājumu vielu. Nav pārsteidzoši, ka cilvēki ar izaugsmes domāšanas veidu uzrādīja labākus rezultātus.

Gunderson et al. : Uzslava par darbību un domāšanas veidu attīstība

Gunderson et al. (2013) [skatīt avotu]

Citā pētījumā, pētnieki novēroja, kā vecāki slavēja savus bērnus vecumā no viena līdz trim gadiem. Piecus gadus vēlāk pētnieki mērīja arī bērnu domāšanas veidu. Viņi konstatēja, ka, jo vairāk vecāki izmanto uzslavu par darbību, kad viņu bērni ir 1-3 gadu veci, jo lielāka ir varbūtība, ka jau piecu gadu vecumā tiem būs izaugsmes domāšanas veids.

Abu domāšanas veidu pazīmes var tikt apkopotas un salīdzinātas sekojošā veidā: Izmantotie attēli: http://helpingkids.co.uk/using-feedback-boost-children-motivation/


76 views0 comments